Divu{0}}caurumu savienojuma plāksne pēc izskata šķiet vienkārša, taču praksē tai ir izšķiroša nozīme komponentu montāžā, slodzes pārnešanā un konstrukcijas fiksācijā. Tās primārie veiktspējas raksturlielumi nosaka projekta vai aprīkojuma kopējo konstrukcijas stabilitāti, drošību un kalpošanas laiku. Ražošanā divu-caurumu savienojošās plāksnes virsmas apstrādes process nav tikai kosmētisks uzlabojums; drīzāk tas maina produkta virsmas ķīmisko sastāvu, mikrostruktūru un fizikālo morfoloģiju, tieši ietekmējot tā veiktspēju vairākos aspektos, ieskaitot izturību pret koroziju, mehāniskās īpašības, montāžas precizitāti, nodilumizturību, elektrisko un siltuma vadītspēju un spēju pielāgoties videi.
Divu{0}}caurumu savienojošo plākšņu parastie substrāti galvenokārt ir oglekļa tērauds, zema-leģētais tērauds, nerūsējošais tērauds un alumīnija sakausējums. Dažādām pamatnēm piemērotie virsmas apstrādes procesi ievērojami atšķiras. Parastie procesi ir elektro-cinkošana, karstā cinkošana, pulverkrāsošana, elektroforētiskā pārklāšana, anodēšana, pasivēšana, fosfatēšana, melnēšana, Dacromet pārklājums, mehāniskā cinkošana un fluoroglekļa izsmidzināšana. Dažādu virsmas apstrādes slāņu biezums, adhēzija, izturība pret koroziju, cietība, karstumizturība un izolācijas īpašības atšķiras, tieši vai netieši ietekmējot savienojošās plāksnes nestspēju,{7}}noguruma izturību, montāžas savietojamību, laikapstākļu izturību un uzturēšanas izmaksas.
Divu{0}}caurumu savienojošās plāksnes darba vide aptver iekštelpu sausu vidi, āra brīvdabas-vidi, piekrastes augsta sāls izsmidzināšanas vidi, rūpniecisko korozīvo vidi, mitru skābju un sārmu vidi, kā arī augstas un zemas temperatūras mainīgu vidi. Dažādām vidēm ir atšķirīgas prasības attiecībā uz produkta pamata veiktspēju. Virsmas apstrādes slānim kā izolācijas barjerai un funkcionālai saskarnei starp pamatni un ārējo vidi ir šādas pamatfunkcijas: korozijas un rūsas novēršana, uzlabota nodilumizturība, optimizēta montāža, uzlabota pretestība laikapstākļiem, elektriskās veiktspējas regulēšana un estētiskā uzlabošana.
Interfeisa izolācija: izmantojot blīvu pārklājumu vai metāla pārklājumu, tas bloķē tiešu kontaktu starp gaisu, mitrumu, skābēm, sārmiem, sāļiem un kodīgām gāzēm un substrātu, kavējot elektroķīmisko un ķīmisko koroziju un pagarinot izstrādājuma izturību pret koroziju.
Virsmas modifikācija: maina pamatnes virsmas cietību, raupjumu un berzes koeficientu, uzlabojot nodilumizturību, izturību pret skrāpējumiem un pret-skrāpējumiem, samazinot nodilumu un deformāciju montāžas un lietošanas laikā.
Izmēru kompensācija: virsmas apstrādes slānis ar savu noteiktu biezumu precīzi{0}}noregulē savienojošās plāksnes ārējos izmērus, urbuma diametru un caurumu atstatuma precizitāti, tieši ietekmējot montāžas savietojamību un piemērotības attālumu.

Izturība pret koroziju ir vissvarīgākais divu{0}}caurumu savienojošo plākšņu veiktspējas rādītājs, īpaši āra un korozīvā vidē. Korozijas bojājums ir visizplatītākais plākšņu savienošanas bojājuma veids, tostarp rūsēšana, pārklājuma lobīšanās, pamatnes perforācija un savienojumu atslābināšana. Virsmas apstrāde ir galvenais faktors, kas nosaka izturību pret koroziju.
Plānais un viendabīgais galvanizētais cinka slānis var efektīvi izolēt gaisu un mitrumu sausā iekštelpu vidē bez kodīgas vides, un tā pretkorozijas kalpošanas laiks var sasniegt 3–8 gadus. Tomēr āra vidē, mitrā, sāls izsmidzinātā, skābju un sārmu vidē cinka slānis ātri ātri sarūsē, izraisot balto un sarkano rūsu, un pretkorozijas veiktspēja ir ievērojami samazināta. Neitrālais sāls izsmidzināšanas tests (NSS) parasti ilgst tikai 48–120 stundas.
Karstā-cinkošana ir vēlamais process divu-caurumu āra savienošanas plāksnēm. Oglekļa tērauda savienojuma plāksne ir iegremdēta izkausētā cinkā 450–460 grādu temperatūrā, lai izveidotu 80–200 μm cinka-dzelzs sakausējuma slāni un tīra cinka slāni. Pārklājums un pamatne ir metalurģiski savienoti, tādējādi radot īpaši spēcīgu adhēziju.
Cinka pārklājums ir 10–20 reizes biezāks nekā galvanizētais cinks, nodrošinot gan fizisku ekranējumu, gan aizsardzību pret anodiem, kā rezultātā ir ievērojami augstāka izturība pret koroziju. Parastā āra atmosfēras vidē tā izturība pret koroziju var sasniegt 20–30 gadus; rūpnieciskā vidē un viegli skābā/sārmainā vidē tas var sasniegt 15–20 gadus; un tas var izturēt vairāk nekā 1000 stundas neitrālas sāls izsmidzināšanas pārbaudes. Blīvs, ne-porains pārklājums uzrāda izcilu laikapstākļu noturību, izturīgs pret eroziju no ultravioletā starojuma, lietus un mainīgām temperatūras svārstībām. Tā ir pamattehnoloģija dubulto{11}}caurumu savienojuma plāksnēm piekrastes zonās, āra infrastruktūrā un strāvas aprīkojumā.
Alumīnija sakausējuma divu{0}}caurumu savienojošo plākšņu anodēšana uz virsmas var izveidot blīvu alumīnija oksīda plēvi 5–30 μm, un blīvēšanas apstrāde var uzlabot barjeras īpašības. Alumīnija oksīda plēvei ir ārkārtīgi augsta ķīmiskā stabilitāte, tā nereaģē ar gaisu, mitrumu vai vājām skābēm un sārmiem. Āra mitrā vidē anodēta alumīnija sakausējuma savienojošo plākšņu pretkorozijas aizsardzības mūžs var sasniegt 15–20 gadus bez rūsēšanas. Tomēr spēcīgu skābju un sārmu vidē oksīda plēve viegli izšķīst, izraisot korozijas bojājumus. Biezāka oksīda plēve nodrošina labāku aizsardzību pret koroziju, bet pārmērīgs biezums var ietekmēt izmēru precizitāti. Blīvējuma apstrāde ir galvenais, lai uzlabotu izturību pret koroziju; nenoslēgtām oksīda plēvēm ir daudz poru, un tās viegli adsorbē korozīvus materiālus.
Divu{0}}caurumu savienojošās plāksnes virsmas apstrādes process nav papildu darbība, bet gan galvenais elements, kas nosaka produkta kopējo veiktspēju. Tā ietekme uz produktu attiecas uz visiem izmēriem, tostarp izturību pret koroziju, mehāniku, izmēriem, montāžu, spēju pielāgoties videi un kopējām dzīves cikla izmaksām, un tā ir tieši saistīta ar produkta drošību, uzticamību un konkurētspēju tirgū.
