Apzīmogotās daļas ārējā forma ir tiešs tās funkcionālās realizācijas un tehnoloģiskās iespējamības atspoguļojums. Tas atspoguļo dizaina nolūku, vienlaikus to ierobežo metāla plastmasas formēšanas fiziskie likumi un presformas apstrādes iespējas. Kā tiešs aukstā spiediena apstrādes produkts, apzīmogotajām daļām var būt dažādas formas, sākot no vienkāršām plaknēm līdz sarežģītām telpiskām izliektām virsmām, un tām var būt atšķirīgas izmēru precizitātes, kontūru integritātes un virsmas kvalitātes īpašības, nodrošinot struktūras un montāžas pamatu dažādiem rūpnieciskiem lietojumiem.
No pamata ārējo formu kategoriju viedokļa apzīmogotās daļas var iedalīt plakanā, izliektā, izstieptā apvalka un kompozītmateriālu tipos. Plakanās formas galvenokārt veido štancēšanas procesi ar skaidrām kontūrām un asām malām, kas ir piemērotas tādām detaļām kā kronšteini un savienojošās plāksnes, kurām nepieciešama augsta precizitāte divdimensiju formā un pozīcijā. Liekšanas formas veido viens vai vairāki līkumi, lai izveidotu fiksētus leņķus vai lokus, ļaujot lokšņu metālam sasniegt trīsdimensiju pozicionēšanu un mehānisku vadību ierobežotā telpā; tie parasti ir atrodami rāmjos, saspiežamās-konstrukcijās un pastiprinošās konstrukcijās. Izstieptas apvalka formas izmanto materiāla elastību, lai veidotu slēgtus vai daļēji{6}}slēgtus dobumus, kuriem ir izliektas pārejas un vienmērīgs sienas biezums, kam piemīt laba stingrība un ietilpība; tos bieži izmanto čaumalām, tvertnēm un aizsargvāciņiem. Kompozītmateriālu formās ir integrētas vairākas formēšanas funkcijas, kas ļauj vienā daļā integrēt izvirzījumus, dobumus, atlokus un caurumu sistēmas, panākot funkcionālu un montāžas integrāciju.
Apzīmogoto detaļu veidošanās ir ļoti atkarīga no formas virsmas konstrukcijas un izgatavošanas precizitātes. Matricas kontūras līkne ir tieši saistīta ar detaļas ārējo robežu, un tās mikroskopiskā precizitāte nosaka apzīmogotās daļas izmēru pielaides un malu stāvokli. Mūsdienīga veidņu ražošana, apvienojot CNC apstrādi un EDM procesus, var kontrolēt galvenos izmērus līdz mikrometra līmenim, nodrošinot ļoti konsekventas kontūras, samazinot urbumus un stūru sabrukumus un uzlabojot turpmākās montāžas piemērotību un izskata kvalitāti.
Formas projektēšanā jāņem vērā arī materiāla plūsmas līdzsvars un sprieguma sadalījuma racionalitāte. Asi iekšējie stūri vai strauji{1}}šķērsgriezumi var viegli izraisīt lokālu materiāla uzkrāšanos vai nepietiekamu izstiepšanos, kā rezultātā var rasties plaisas un grumbas. Atbilstoši izstrādāti noapaļoti stūri un pārejas nogāzes var vadīt vienmērīgu metāla plūsmu, nodrošinot pilnīgu formu un vienmērīgu sienu biezumu. Vienlaikus formas un funkciju saskaņošanai ir jāsamazina formēšanas procesi un veidņu sarežģītība, vienlaikus ievērojot mehāniskās slodzes-nesuma un telpiskā izkārtojuma prasības, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas.
Dažādojot rūpniecisko dizainu un attīstot augstākās klases{0}}iekārtas, apzīmogotās detaļas kļūst arvien izsmalcinātākas un sarežģītākas. Nepārtraukti parādās neregulāras izliektas virsmas, mikro-iezīmes un daudzslāņu struktūras, kas nepārtraukti veicina veidņu tehnoloģiju un spiediena kontroles metožu uzlabojumus. Saprātīga formas veidošana ir ne tikai štancētu detaļu nesējs, lai tās sasniegtu paredzētās funkcijas, bet arī svarīgs veids, kā uzlabot produkta veiktspēju, optimizēt ražošanas procesus un palielināt tirgus konkurētspēju.